Skaistkalne

Nozīmīgākā un kultūrvēsturiski vērtīgākā celtne Bauskas rajona Skaistkalnes pagastā, kā arī Latvijā ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīca. Par senākās, domājams, pavisam nelielās ozolkoka baznīcas tapšanu, stāsta leģenda. Poļu karaspēka pulkvedis Johans fon Bergs-Karmels, kurš toreizējo Šēnbergu, 1640. gadā ieguva savā īpašumā, esot zaudējis redzi, taču caur lūgšanām to atkal atguvis. Pateicībā par savu brīnumaino atveseļošanos viņš esot apsolījis par saviem līdzekļiem uzbūvēt baznīcu. Ceļā no medībām, pulkveža zirgs pēkšņi esot nometies ceļos uz kāda pakalna. Muižnieks to esot iztulkojis kā Dieva gribu un licis tajā vietā celt baznīcu. Šī pazīstamā leģenda sastopama dažādos pārstāstos, varam ticēt vai nē, taču vēstures avotos katrā ziņā mēs atrodam 1658. gadu, kurš apstiprina pirmās Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas būvniecības sākumu. Pulkvedis J. fon Bergs – Karmels pats gan celtniecības nobeigumu nepiedzīvoja, un, atstājis savu darbu dēlam Vladislavam, viņš nomira 1665. gadā. Ozolkoka baznīcas celtniecība tika pabeigta 1666. gadā. Tā atradās uz pakalna, apmēram 300 m Austrumu virzienā no tagadējās mūra baznīcas.     XVII gs. beigās, pēc tam, kad tika uzcelta jaunā baznīca, veca koka guļbūve esot nojaukta un pārvesta uz Ozolaini, kur tā kalpojusi turienes draudzes vajadzībām līdz pat XIX gs. otrajai pusei. Kopš 1660. g. Ozolkoka baznīcu apkalpojuši Jezuītu Ordeņa mūki, bet pastāvīgu misiju viņi tur bija ierīkojuši 1666. gada. Tikai 1677. gadā tur tika dibināts jezuītu klosteris.

Apbūves zemes gabalu klosterim dāvājis pulkveža dēls Vladislavs. Ierosmi, jaunās un skaistās Skaistkalnes baznīcas celšanai, deva jezuītu turpmākie centieni iegūt un nostiprināt savu ietekmi Kurzemē. Lai plānu īstenošanai novērstu protestantisko valdītāju atklātu pretestību, jezuīti izšķīrās nevis par Jelgavu, vai kādu citu hercogistes pilsētu, bet gan par šo nomaļo nostūri, kur konfesionālo gaisotni ievērojami stiprināja Lietuva. Jaunās, senās itāļu, baroka baznīcas celtniecība sākās XVII gs. 80. gados un 1692. g., šī salīdzinājumā ar Kurzemē līdz šim zināmajām sakrālajām celtnēm, milzīgā un greznā baznīca, bija pabeigta.

No 1774. g. - 1929. g. Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi apkalpoja katoļu priesteri. 1929. g. 30. novembrī baznīcu pārņēma Svētā Franciska Kapucīņu Ordenis, kura mūki ļoti veiksmīgi ar lieliem panākumiem garīgajā aprūpē vadīja Skaistkalnes draudzi līdz klostera likvidēšanai 1949. gadā.
No 1949. g. - 2001. g. Skaistkalnes Romas katoļu baznīcu apkalpoja diecēzes katoļu priesteri.

2001. gada 31. augustā uz Jelgavas diecēzes V. E. bīskapa Antona Justa lūguma Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi pārņēma Svētā Pāvila I Vientuļnieka Ordenis.

Skaistkalnes Romas katoļu baznīca ir nozīmīgs katoļticības centrs Zemgalē un Latvijā, tā ir otra populārākā Dievmātes svētceļojuma apmeklējuma vieta tūlīt pēc Aglonas - gan senāk, gan mūsdienās.

Uz šo svētceļojumu vietu dodas katru gadu arvien vairāk un vairāk svētceļnieku un tūristu no visas Latvijas, lai izlūgtos no Dieva un Dievmātes nepieciešamās žēlastības un svētību gan sev , gan citiem.

Skaistkalnes svētnīcā sānu altārī atrodas Dievmātes Brīnumdarītājas - Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētbilde, pie kuras cilvēki, īpaši laulātie un ģimenes, ir izlūgušies bagātīgas žēlastības.

Katru gadu augusta pirmajā svētdienā Skaistkalnes Dievmātes svētnīcā notiek galvenie triju dienu Kanepenes svētki, kuros īpaši lūdzamies par slimniekiem, laulātajiem pāriem un visām Latvijas ģimenēm, lai tajās būtu mīlestība uz Dievu un tuvākajiem, lai visiem būtu stipra ticība, laba veselība, un, lai kristīgās vērtības būtu dzīves pirmajā vietā.

Lai Skaistkalnes Dievmāte - Latvijas Ģimeņu Aizbildne palīdz garīgi atjaunot visas mūsu Latvijas ģimenes.