Skaistkalnes pagasta jaunatnes lietu koordinators: Renārs Manuilovs
Skaistkalnes pagasta bibliotēka, Skolas iela 1, LV - 3924
e-pasts:
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret spamu, Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
mob.tālr.: 28663569
Darba laiks: Pirmdienās – 8.oo – 16.oo
Otrdienās – 8.oo – 12.oo
Piektdienās – 8.oo – 12.oo
Jaunatnes darbinieki veic darbu ar jaunatni, strādā ar jauniešiem, jauniešu iniciatīvu grupām un jaunatnes organizācijām dažādos jaunatnes politikas tematiskajos virzienos, lai sniegtu jauniešiem atbalstu un palīdzību, piemēram, strādājot ar skolēnu pašpārvaldēm, sociālā riska grupas jauniešiem, strādājot ar jauniešiem kultūras, mākslas jomās, atbalstot aktīvos jauniešus.
Pašvaldības jaunatnes lietu koordinatoriem (koordinatori) ir būtiska loma pašvaldības jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā.
Būtiskākās koordinatoru kompetences ir šādas:
- izstrādāt pašvaldības jaunatnes politiku;
- analizēt situāciju jaunatnes politikas jomā, izvērtēt un sagatavot priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidošanai pašvaldībās un koordinēt šīs politikas īstenošanu
- organizēt un koordinēt sadarbību starp jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām;
- organizēt informatīvus un izglītojošus pasākumus noteiktā administratīvajā teritorijā, iesaistot pašvaldību darbiniekus, jaunatnes organizācijas un jaunatnes iniciatīvu grupas un jauniešus;
- konsultēt jauniešus jaunatnes politikas jomās;
- koordinēt starptautisko sadarbību jaunatnes politikas jomā.
Jaunatnes politika ir pastāvīga valsts politikas joma, kas nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas, to kompetenci, sadarbību, kā arī mērķus un uzdevumus darbā ar jaunatni.
Darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem vērsts plānotu, praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos.
Plānojot jaunatnes politiku, tiek izvērtētas jauniešu problēmas, apzināti jauniešu aktivitāšu īstenošanas traucējošie faktori, un attiecīgi izstrādāti mērķi, uzdevumi un veikti pasākumi, lai tos novērstu un radītu labvēlīgus apstākļus jauniešu personības attīstībai un līdzdalībai sociālajā, politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē.
Jaunatnes politiku ietekmē daudzi
darbības virzieni, jo jauniešu dzīve ir saistīta ar visām valsts politikas jomām. Tā neaptver tikai izglītības un ar izglītošanās jautājumus, jaunatnes politikas jautājumi ir saistīti arī ar nodarbinātības, brīvā laika izmantošanas, veselības, labklājības u.c. aspektiem, tāpēc tā ir
starpnozaru politika, ko īsteno dažādas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, jaunatnes organizācijas, biedrības un nodibinājumi, un tās izstrādē un īstenošanā līdzdarbojas paši
jaunieši.
Daudzi jautās, kāpēc ir nepieciešama atsevišķa politika vienai demogrāfiskai grupai - jaunatnei? Lai atbildētu uz šāda veida jautājumu, vispirms jāuzsver, ka jaunatnes politika ir vērsta uz to, lai jaunieši kļūtu par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, un tas ir svarīgi ne vien pašiem jauniešiem, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim. Šobrīd nereti sabiedrībā valda uzskats, ka būt jaunietim - tā jau ir „diagnoze", un lielākā daļa jautājumu, kas skar jaunatni, ir tikai problemātiski.
Patiesībā jaunieši ir enerģiskākā, darba spējīgākā, spēcīgākā, veselīgākā un zinātkārākā sabiedrības daļa, kas nereti savu enerģiju un potenciālu izmanto nelietderīgās vai pat veselībai un sabiedrībai bīstamās nodarbēs. Jaunatnes politikas pamatā ir mērķis šo potenciālu izmantot kā tuvākās un tālākās nākotnes noteicošo faktoru. Iespēja jaunietim piedalīties pārmaiņu īstenošanā, kas ietekmē ikviena dzīvi, motivē jauniešus būt aktīviem, un iespēja kaut ko reāli ietekmēt un mainīt veido lielāku atbildības sajūtu.
Jaunatnes politikas būtību vislabāk raksturo pasaulē pazīstama izcila politiķa un ASV prezidenta Franklina D.Rūzvelta teiktais: „Mēs nevaram vienmēr izveidot mūsu jaunatnes nākotni, bet mēs varam veidot mūsu jaunatni nākotnei."
