Skaistkalne



Skaistkalne - tā ir rimtā Mēmeles upe, zaļais Zemgales līdzenums, miera un ticības vieta.

Sākumlapa
  • Decrease font size
  • Default font size
  • Increase font size
Skaistkalnē atkal karsts!!! Drukāt E-pasts
Patiesi, Skaistkalnes pusē ir karsts! Tikai šajā gadījumā te nav runa par karstumu, ko varam sajust uz ādas. Karsts ir īpašs process, kas norisinās pazemē. Skaistkalnes pagastā, Kalna ielā 3, 3. jūlijā ir izveidojusies jauna, šahtveida karsta kritene. Pēdējā kritene, kura tika nodēvēta par Mucas kriteni, iegruva 2005. gada jūnijā.

Jaunās kritenes dziļums, pēc vietējo iedzīvotāju mērījumiem, varētu būt vismaz 12 – 13 m dziļa un tai jau tika dots nosaukums – Strauta kritene.

Karsta procesi noris pazemē tajās vietās, kur sastopami ūdenī kūstoši ieži: ģipsis, kaļķakmens, dolomīts un citi. Ģeologi noskaidrojuši – lai varētu notikt karsta “priekšnesums”, ir obligāti vajadzīgi divi “aktieri” – šķīstoši, ūdenscaurlaidīgi ieži un ūdens. Turklāt ūdenim ir jāatrodas kustībā, pazemes slāņos ir jānotiek ūdens cirkulācijai, apmaiņai, jo tikai tā tas spēj šķīdināt iežus.

Ūdenim izskalojot iežus, pazemē veidojas dobumi, plaisas, pazemes ezeri. Tiem palielinoties, pienāk reiz brīdis, kad zemes virskārta, zaudējusi zem sevis pamatu, iebrūk tukšumā. Ir izveidojies krāteris jeb kritene.

Karsta procesi Latvijā un arī kaimiņzemē Lietuvā noris iežos līdz aptuveni 50 metru dziļumam, veidojot kritenes, kas pārsniedz pat 10 metru dziļumu. Karsta process ir ļoti lēns, notiek desmitiem, simtiem gadu. Tādēļ šī procesa izpausmju prognozēšana gandrīz nav iespējama. Savukārt pašas karsta virszemes izpausmes var izpausties dažādi. Karsta kritenes var izveidoties strauji – vienā mirklī vai dažu dienu laikā, vai arī, kūstot monolīta minerāla atradnes augšējai kārtai dažus milimetrus gadā, iesēžas simtiem hektāru plašas ielejas tik lēni, ka to nejūt ne teritorijā augošais mežs, ne ēkas, ne cilvēki.

Dace Šileika

Image

Image
 

Latvijas un Lietuvas prezidenti satiekas Skaistkalnē